Logos Multilingual Portal

Select Language



Albert Camus (1913-1960)


Nacque a Mondovi [Algeria] il 7 novembre 1913 da una famiglia francese residente in Algeria. A Algeri studiò, in condizioni economiche difficili, e cominciò a lavorare come attore e giornalista. Dal 1940 a Paris, partecipò alla resistenza. Nel dopoguerra fu caporedattore del giornale «Combat». Nel 1957 ebbe il nobel per la letteratura (con questa motivazione: "for his important literary production, which with clear-sighted earnestness illuminates the problems of the human conscience in our times"). Nel 1958 compra una casa a Lourmarin [Provenza]. Il 4 gennaio 1960 parte per Paris in compagnia di Michel Gallimard: morì a causa di un incidente automobilistico, a Villeblevin [Yonne]: la sua Facel Vega si schiantò contro un platano sulla nazionale Sens-Paris mentre correva a 140 Km l'ora.


aktieris ir patiess melis
cilvēks ir vienīga būtne, kas atsakās būt par to, kas viņš ir
iespējams, ka preses brīvība visvairāk cietusi no pašas brīvības idejas lēnas degradācijas
intelektuālis ir cilvēks, kura prāts ir modrs pats par sevi
ir viena patiesi nopietna filozofiska problēma, un tā ir pašnāvība
ja saimnieks nevar iztikt bez sava verga - kurš no viņiem ir brīvs cilvēks?
jūs nekad nebūsiet laimīgi, ja turpiniet meklēt, kas ir laime. Jūs nekad nedzīvotu, ja jūs meklējat dzīves jēgu
jūs ziniet, kas ir šarms: veids kā saņemt atbildi jā neuzdodot nevienu konkrētu jautājumu
kā zāles pret dzīves sabiedrībā, es ieteiktu lielo pilsētu. Mūsdienās tas ir vienīgais tuksnesis sasniegšanās robežās
man sacīja, ka nedaudz cilvēku jānonāvē, lai radītu pasauli, kurā nevienu vairs nenogalinās
nākotne ir vienīgais īpašuma veids, ko kungi labprāt piešķir vergiem
nevis cīņa padara mūs par māksliniekiem, bet gan māksla liek mums cīnīties
nevis tas ir no svara, kas pateikts, bet gan tas, kas paliek nesacīts
panākumus gūt ir viegli, grūti ir tos saglabāt
politiku un cilvēces likteni veido cilvēki, kuriem nav ideālu un diženuma. Tie, kuriem piemīt diženums, nepiedalās politikā
radoši cilvēki ir pretstats civilizētiem cilvēkiem
šeit dzīvo brīvs cilvēks. Viņam neviens nekalpo
vienīgais reālais progress slēpjas prasmē pastāvīgi būt nepareizam
visas mūslaiku revolūcijas beidzas ar valsts varas nostiprināšanās